Zilokalnu trases cēlāji atsakās no nodoma un lūdz atmaksāt zaudējumus

Palielināt attēlu

Ogres novada domes 28. jūnija sēdē deputāti vienbalsīgi atcēla 2006.gada 13.jūlija  lēmumu par zemes iznomāšanu Arvim Mukānam un Jānim Innim Ogres Zilajos kalnos, jo viņi nav izpildījuši domes prasību - nav parakstījuši nomas līgumu. Vēstulē domei viņi raksta,  ka  nomas maksa izrādījusies par augstu, un lūdz atmaksāt 1990 latus, kas izlietoti dažādiem darbiem. Domē vēstule saņemta 21.jūnijā.

Pagājušā gada 13. jūlijā Ogres novada dome nolēma Ķekavas iedzīvotājiem Arvim Mukānam un Jānim Innim iznomāt 5000 kvadrātmetru zemes Ogres Zilajos kalnos jeb vienu Zilo kalnu nogāzi, kur nomnieki bija iecerējuši  ierīkot slēpošanas trasi ar vienu pacēlāju. Dome noteica zemes nomas maksu 3% apmērā no zemes gabala vērtības. Nogāze ietilpst dabas parka “Ogres Zilie kalni” teritorijā un saskaņā ar Ogres novada teritorijas plānojumu ir rekreācijas nozīmes objektu teritorija.

Novada domes juridiskā nodaļa bija nosūtījusi A.Mukānam un J.Innim domes sagatavoto zemes gabala nomas līguma projektu, taču tas netika parakstīts. Deputāte Ilga Vecziediņa vēlējās zināt, kāpēc abi kungi līgumu nav parakstījuši. To viņi skaidro savā vēstulē, kura domē saņemta šā gada 21.jūnijā. Vēstulē teikts:

“Esam saņēmuši zemes nomas līgumu par Ogres novada pašvaldībai piederošā nekustamā īpašuma “Ogres Zilie kalni” Ogrē iznomāšanu. Šajā līgumā zemes nomas gada maksa ir noteikta 1175,46 LVL, ieskaitot 18% PVN, savukārt nomas līguma projektos, ko iesniedza Ogres novada domes darbiniece Aina Driviniece, tā tika noteikta 9,10 LVL gadā, ieskaitot 18% PVN. Tā kā slēpošanas trases darbībai ir sezonāls raksturs (tā var darboties, ņemot vērā laika apstākļus, no 2 nedēļām līdz 3 – 4 mēnešiem) un trases izveidošanā jāiegulda lieli līdzekļi, maksājot lielāku nomas maksu, uzņēmējdarbības veikšana kļūst neizdevīga, jo, paļaujoties uz domes darbinieku kompetenci un zināšanām, veidojot biznesa plānu, bijām rēķinājušies ar mazāku summu. Tādēļ atsakāmies slēgt zemes nomas līgumu un lūdzam atmaksāt ieguldītos līdzekļus par zemes uzmērīšanas darbiem, zemes robežas plāna sastādīšanu, adreses piešķiršanu, konsultācijām ar arhitektu un slēpošanas trases projektētājiem, kas kopā sastāda 1990 LVL. Detalizēts ieguldīto līdzekļu saraksts ar attaisnojošu dokumentu kopijām tiks iesniegts atsevišķi.” Vēstuli parakstījuši A.Mukāns un J.Innis.

Kāpēc zemes nomas maksa noteikta tik liela? Juriste A.Driviniece skaidroja, ka tika noteikta zemes gabala kadastrālā vērtība un vērtība privatizācijas vajadzībām un saskaņā ar normatīvajiem aktiem nomas maksa bija jānosaka, ņemot vērā lielāko summu.  

Uz Ogrenet jautājumu, kāpēc dome neapsprieda abu uzņēmēju lūgumu atmaksāt zaudējumus, domes priekšsēdētāja padomnieks Raimonds Javoišs atbildēja, ka viņi nav iesnieguši detalizētu ieguldīto līdzekļu sarakstu ar attaisnojošu dokumentu kopijām, tāpēc nav iespējams izvērtēt izdevumu pamatotību.